Lai arī daudziem profesionāļiem gribētos domāt, ka ar roku kustībām darbināmi rīki uz visiem laikiem ir kļuvuši par pagātni, tomēr skrūvgriezis ir pierādījis, ka uztverams kā stabila vērtība gandrīz katrā mājsaimniecībā. Kā jau ikviens izgudrojums, kas jau pirmsākumos radīts teju pilnīgs, tas laika gaitā piedzīvojis vien nelielas, nenozīmīgas izmaiņas vai uzlabojumus.
Var jau uzskatīt, ka laika pārbaude ir pietiekams novērtējums šim darbarīkam, tomēr man jāatzīst, ka, atšķirībā no āmura, kas publiskajā telpā ir dominējis krietni vairāk, ticis iekļauts dažādos logotipos un pat valstiskos simbolos, skrūvgriezis ir bijis mūžīgais otrās vietas ieguvējs par kuru visi it kā zin, tomēr nekad savā personīgajā topā neierindo augstāk par trešo vai ceturto vietu. Protams, vērā ņemams ir uzskats, ka visi darbarīki ir uztverami kā vienots veselums un gan visi kopā, gan katrs atsevišķi simbolizē stingrību, precizitāti, rezultātu, apjomu utt., tomēr ir arī nenoliedzamas atšķirības, kas man neļauj pilnībā pievienoties šim vienotā veseluma uzskatam. Uzreiz gan brīdinu, ka šim apskatam nav jāatstāj uz lasītāju pārlieku emocionāls iespaids un svarīgi ir domāt pašam, lai raksta autora attieksme nekļūtu par paša lasītāja attieksmi.
Satverot jebkuru darbarīku, bet īpaši skrūvgriezi, nav svarīgi vai to dara pastnieks, atslēdznieks vai santehniķis. Sociālais stāvoklis, pieredze un pat mērķis pašam darbarīkam ir gluži vienaldzīgs, tāpēc, pat apzinoties konkrētā skrūvgrieža konstrukcijas nepilnības, jāsaprot, ka pie nekvalitatīva gala iznākuma to nedrīkst vainot. Būtu absurdi uzskatīt, ka slikti ieskrūvēta skrūve par tādu ir kļuvusi tāpēc, ka skrūvgriezis nav ticējis mērķim, kam kalpo vai ka skrūvgriezim nav paticis pie sienas piekaramais akvarelis. Protams, var mēģināt atsaukties uz roktura ergonomiskumu, tomēr jebkurā gadījumā vainojams ir tikai un vienīgi pats griezējs, turklāt konkrēti šim apskatāmajam skrūvgriezim rokturis ir izteikti ērts un parocīgs.
Jau sākumā minēju, ka skrūvgriezis laika gaitā iemantojis vien niecīgus uzlabojumus. Viens no tādiem, maza, melna slēdža izskatā, atrodams kādu centimetru virs īkšķa. Tā nozīme kā amatieriem, tā profesionāļiem pārsvarā ir tīri intuitīvi saprotama, tomēr šoreiz negribētos atstāt aiz borta iesācējus, tāpēc paskaidrošu, ka šis slēdzis pārslēdzas starp diviem režīmiem, kas ļauj skrūvi kā ieskrūvēt, tā izskrūvēt, saglabājot nemainīgu tvērienu uz ergonomiskā gumijas roktura. Otrs uzlabojums ir maināmie uzgaļi, kas principā dod iespēju strādāt ar jebkura veida skrūvēm. Jāatzīst ka šīs divas modifikācijas arī ir vienīgās, kas konkrēto darbarīku atšķir no tā senča, kas, spriežot pēc dažādiem vēstures avotiem, parādījies Eiropā vēlajos viduslaikos.
Mazliet vairāk pastāstot par rokturi, kas patiešām ir pats galvenais ķermeņa un instrumenta saskarsmes punkts, jāatzīmē, ka tā krāsojums ir pietiekami neitrāls un plašam lietotāju lokam pieņemams. Pelēkais fons labi slēpj laika gaitā iegūtus defektus un netīrumus, no kuriem darba procesā izbēgt ir neiespējami. Savukārt dzeltenais akcents ļauj skrūvgriezi viegli pamanīt pat no visai liela attāluma, un tas ir patiešām svarīgi, ņemot vērā, ka darbarīka pazušanas gadījumā var apstāties viss process un šāda dīkstāve noteikti nestu īpašniekam būtiskus zaudējumus. Lai arī apskatāmais skrūvgriezis ir izmantots jau vairākus gadus, tomēr apbrīnojamā kārtā roktura gumija joprojām ir saglabājusi specifisku, tomēr patīkamu jauna instrumenta smaržu – līdzīgu tai, kādu varam sajust izpakojot no plēves nupat iegādātu CD vai, piemēram, mobilo telefonu.
Nekad neesmu ticējis vērtējumiem dažādās atzīmju skalās, jo tie diemžēl vienmēr ir pakļauti katras konkrētās situācijas kontekstam un noteiktam laika un vietas fonam, tāpēc atturēšos darbarīku vērtēt šādā veidā. Savu galveno funkciju tas veic, dara to divejādi (iekšā/ārā), ir ērts, atturīgi gaumīgu dizainu un tā ražošanā izmantoti kvalitatīvi materiāli. Šis darbarīks noteikti ierindojams vidējas vai vidēji augstas kategorijas skrūvgriežu klāstā un, lai arī nav ekskluzīvs un lecīgs, nedarīs kaunu nevienam skrūvētājam.



